Kamēr neaizmirstu (un neko citu īsti nevaru padarīt, jo viens badakāsis neļauj man kärtot mäju) - kä man vakar izkusa sirds. Ieeju novēlét E ar labunakti, viņa man apķeras ap kaklu, smaidot ieskatās acīs un saka: "Zīma!" Es prasu - zīmodziņu gribi? Viņa - Jā! un uzspiež man buču uz lūpäm. Skaidrs, ka zīmodziņu viņa dabūja!