Viņš mani ietekmēja daudz un dažādos veidos. Un joprojām turpina ietekmēt. Lūk, ko viņš man iemācīja.
1. Ja esi īsts mākslinieks, atdod mākslai sevi visu. Kas grib kaut ko paturēt pats sev, nevar būt mākslinieks jeb "radītājs", kā teiktu Dž. P.
2. Nedrīkst pūst miglu acīs. Māksliniekam nedrīkst būt mazas, sastingušas domiņas vai darbiņi, ar kuriem apžilbināt publiku.
3. Politikā jābūt kreisam, jo sociālisti ir vienīgie, kam nav vienalga, lai kādas arī būtu viņu kļūdas. Viņi spēj un vēlas padarīt pasauli labāku.
4. Vienmēr jārada. Ja kaut kam tici, apstiprini to ar dariem. Runāt par darbošanos ir tāpat kā lielīties ar gleznām, ko esi tikai iecerējis. Slikts stils!
5. Ja kaut ko izjūti no sirds dziļumiem, nekaunies to parādīt pārējiem.
6. Samierinies ar to, ka nāc no angļu tautas. Neizliecies, ka labprātāk būtu franču vai itāliešu, vai vēl sazin kādas tautas mākslinieks.
7. Neielaidies kompromisos ar savu izcelšanos. Iznīcini sevī visu veco, kas stāv tavā gleznotāja - "radītāja" ceļā. Ja nāc no priekšpilsētas vidusslāņa(kā Mā un Pā - viņu izsmejošā attieksme pret mietpilsonību ir tikai acu apmāns), izmet nos sevis(piededzini!) mietpilsoņu kultūru. Ja nāc no strādniekiem, piededzini sevī strādniecību. Lai no kādas šķiras tu nāktu, izmet to no sevis, jo iedalījums šķirās ir muļķīgs un primitīvs.
8. Ienīsti muļķīgās nacionālpatriotiskās runas. Ienīsti visu, kas nav dziļš, patiess un būtiski nepieciešams kā mākslā, tā dzīvē un politikā. Neizšķied laiku sīkās, nenozīmīgās lieās. dzīvo nopietni. neej uz sliktām filmām un nelasi lētas avīzes, pat ja ļoti gribas; neklausies un neskaties muļķības radio un televīzijā; neiznieko laiku sarunās par neko. Idzīvo savu dzīvi. Liec lietā katru mirkli.