Biju Viesībās. Izdevās labāk kā biju cerējusi. Jau dažus gadus iepriekš esmu perfekti iemēģinājusi frāzi "Ak, nejautājiet - man ir sarežģīta privātā dzīve!" (Jūs taču atceraties autori - bija tāda ļoti glīta Francijas ministre, kas nejauši apdzemdējās, un tad viņa šo atbāza visiem žurnālistiem, kuri ziņkāroja par atvases paternitāti.) Atvases man nav, bet atbilde noder. Lūk, savukārt jautājumos par darbu diezgan perfekti izplūdu tipiskos frīlansera vārsmojumos.
Tiesa gan, allažiņ liekas, ka normālam mana vecuma cilvēkam ir jāatrāda daži mazgabarīta spiedzoši humanoīdi, kas traucas pa telpu, apliedami cits citu un arī tavu vakarkleitu ar piena kokteiļiem, tāpat jāspēj pavicināt darba līgums ar kādu starptautisku uzņēmēju, lai skaitītos normāls un pieņemams. Bet pēc trešās vīna glāzes tā sajūta pāriet. Un tad var sastapt daudz jauku sen neredzētu cilvēku.
Tiesa gan, allažiņ liekas, ka normālam mana vecuma cilvēkam ir jāatrāda daži mazgabarīta spiedzoši humanoīdi, kas traucas pa telpu, apliedami cits citu un arī tavu vakarkleitu ar piena kokteiļiem, tāpat jāspēj pavicināt darba līgums ar kādu starptautisku uzņēmēju, lai skaitītos normāls un pieņemams. Bet pēc trešās vīna glāzes tā sajūta pāriet. Un tad var sastapt daudz jauku sen neredzētu cilvēku.