Pilota memuāri.

ēst un strādāt un viss.

ēst un strādāt un viss.

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Kaut kā jūtu galu tomēr tuvojamies, paldies dievam. Ir izbūvēts viss bēniņu jumta klājs, virs tīrajiem griestiem ieklāta tvaika izolācijas plēve, uzlikti sengaidītie jumta spāru papildus statņi un kopturis (jo man kādreiz būs dakstiņu jumts, lai tur vai lūzt un plīst), un es pats varētu atplīst.
Un tagad - tagad atliek tikai pabeigt sīkumus, samočīt plēves, izveidot laipiņas 40cm augstumā, lai ekovates pūtējiem vieglāk un kā noslēdzošo ielikt bēniņu lūku.
Un tad mēs esam daudzmaz siltumā arī otrā stāva līmenī, un var lēnām un mierīgi pa garajiem ziemas vakariem čunčināt tālāk jau vairs ne tik histēriskā manierē, un gluži neatsakoties no visiem un jebkādiem priekiem līdz gatavajai apdarei.

Un ja man no visa šī piedzīvojuma jāizvelk kāds pozitīvais pluss, tad tas ir fakts, ka Inženieris, kas tik daudzus gadus ir snaudis un miegā filozofējis, nu beidzot ir pamodies pa īstam, un gan zina, ko darīt un kā darīt, gan var un prot. Bremžu vairs nav.

Therefore i'm free.

/music: Thomas Bergersen - Empire of Angels
Powered by Sviesta Ciba