Kā zināms, mēdz būt salds miegs un mēdz būt arī visu citu garšu miegi. Lūk, un tas, ko gulēju izgājušonakt, bija no sāļi skābajiem. Tāds dziļš un nepārtraukts, un no rīta puses cauri paspīd apjēga, ka varētu jau tā kā mosties un celties, nu bet nafig, un tad tu guli tālāk, līdz beidzot arī mosties, viegli iepīcis, smagiem plakstiņiem un urīnpūsli, drusku aiztūkušu degunu un čerkstošu balsi. Bet aiz acu āoliem un ausu dzīlēs vēl nosēdušās sāļi skābas miega kripatas, un netaisās uzsūkties ne pusi dienas.