Šodien piecelties šķita gluži vai neiespējamā misija, tas aizņēma veselu stundu, jo bija sajūta, ka visas maliņas sāp, kaut gan, kad pastaigāju, tas pārgāja, tikai galvā tāda dīvaina sajūta un dullums. Un gribās likties slīpi, jo esmu gulējusi labi ja stundu un socioloģijas teorijā knapi atturēju savas acis no krišanas ciet.
Bet, ja godīgi, tik traki izdejojusies nebiju sen, kaut vai uzskatu sevi par pietiekami izturīgu dejotāju. Nebija vēl bijis tā, ka sviedri šķīst mazās lāsītēs visapkārt.Jutos atūdeņojusies.Balsis galvā un aiz tās: Manic street preachers- Small black flowers that grow in the |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
