Lācītis labs. Vidutājs. Starp divi pasaulēm, kā senajie saka. Vieni grib, lai tas sīkulis atnāk, citi atkal grib tikt vaļā. Dīvaini, šāda līdzāspastāvēšana.
Vo, pēkšņi iedomājos - varbūt nodaļas darbinieces ir izvēlējušās par Baby box`a totēmu lācīti ar asiņaino kāju. Interesanti, kāpēc. Vai masu mediji tagad cenšas spiest uz publikas jūtām, nu, piemēram, avīzes fotogrāfs uzlicis tur to lāci, lai aizkustinošāk. Bet tam lācim točna visa pēda asinīs, diezgan naturāli izskatās.
Labais un ļaunais vienādās devās. Es visu laiku mēģinu kaut noformulēt kaut kādu viedokli šajā sakarā, bet nevaru. No vienas puses, ir labi, ka mazuļiem ir iespēja nemirt miskastē vai netikt apraktiem kaut kur. No otras puses, viņus sagaida dzīve bez vecāku mīlestības un atbalsta, un visu mūžu pavadīs apziņa, ka viņi bija negribēti. No vienas puses, it kā palikuši dzīvi, no otras - nekas košs viņus nesagaida.