Haļavas Dieva Virtuālais Templis - well shit

biju uz transformeriem. ok, es iebilstu pret vispārējiem centieniem pasniegt to kā filmu un bāzt viņā cilvēciskus tēlus, ES ATNĀCU SKATĪTIES KĀ PIZĢĪJĀS ROBOTI, nevis skatīties kā stethema čiksa, iespiesta caurumā, kuru atstāja no frančīzes (whatever the fuck veiā ir pareizi to latviskot) izplēstā foksa, mēģina izdarīt kaut ko, kas nav tikai izskatīties smuki, izpildīt seksīgus manevrus ar savu sacīkšu mašīnas kalibra ķermeni vai stāvēt ar trulu sejas izteiksmi un babuīna pakaļas izmēra lūpām, kamēr viņai apkārt no debesīm krīt citplanētiešu robotu iznīcinātāji. ok, karavīri kas ar lidplēvēm lec ārā no degošiem ospreyiem un teabago trakojošus robotus paralēli šaujot viņiem kaklā var palikt, bet vispār jebkura sekunde, kurā uz ekrāna ir tikai cilvēki, šajā filmā ir izniekota velti, jo, es apzinos ka atkārtojos, ES ATNĀCU SKATĪTIES KĀ PIZĢĪJĀS ROBOTI. un vēl klausīties skaņās ko viņi izdod, kad slou moušenā pārvēršas no mašīnām par vairākām tonnām tehnoloģiska destrukcijas orgasma pa ceļam šaujot, sitot, griežot, metot, raujot, šķaidot un vispārēji izvarojot to lokāciju kur viņiem gadījies atrasties tobrīd.

fuck, pēc tam pat mūzika khem dubsteps khem robotu sekss khem likās pazaudējusi daļu savas švunkas.

citās ziņās, apspriešanai ir nodots priekšlikums sākt skatīties my little pony. es nekad nedomāju ka pienāks šāda diena.