brauca vilcienā tāda bērnsa kunga tipa tantiņa, viņai blakus - puisietis, kas miega uzdzīšanai, starp citu, tikko bija skatījies portatīvajā datōrā filmu. aizmiga puisietis. pakāpeniski un nežēlīgi viņa ļenganā galva krita tantukam uz pleca. tantuks, lai saglabātu cieņu, grūda savukārt ar savu (tikpat kaulaino kā bērnsa kungam) plecu šamējo nost. puisieša galvai tāds plecs bija pilnīgi vienaldzīgs. vaigam gan nebija vienalga un šamējais drīz vien tapa piesārtis. tantuka plecam un cieņai un daibenam apnika un tantuks pavirzījās solā uz priekšu. tieši tik uz priekšu, ka puisietis savā miega delīrijā tiešā, organiskā aizslīdējienā iegula tantukam tieši aiz muguras...

savukārt mana vienatnes rēka-līdz-asarām par šo skatu jau veidoja kādu pavisam citu izrādi jau pavisam citiem pasažieriem.
bet tās manas jau pavisam īstās asaras, kas sekoja pēc tam, saukārt veidoja izrādi man pašai. tāda piesātināti skaista un patiesa diena.. :-)