Šogad vakardiena bija labāka kā vakardiena pirms gada vai pirms diviem. Arī tādā ziņā, ka es pirmo reizi kopš deviņdesmito gadu sākuma dziedāju himnu, tiesa, pietiekami klusu (jo nebalss), lai dzirdētu, ka arī man uz pleciem sēdošā meita dzied līdzi.