Ja es ko gribu uzzināt, es to viemēr uzzinu. Tikai atbildes ne vienmēr iepriecina. Vai tas nebija sargenģelis vai jebkas, kurš slēpa atbildes, kuras vienalga neko nemaina, bet samaitā garīgo?

* * *

Senseja pateica, ka mēs piedzīvojam to, ko esam ar mieru piedzīvot.

* * *

Un vēl ir jauna japāņu valodas senseja. Ar milzīgu briljantu uz kreisās rokas zeltneša, resniem matiem un acīm, kuras es nemaz nevaru atcerēties. Bija ļoti, ļoti smaga valodas stunda, bet smadzenes mobilizējās un beigās jau valoda atkal tecēja tā, kā trešā līmeņa ārzemniekam jārunā. Bet kāds nu tu tagad esi 外人, ja runā cilvēku valodā?