No domas uz domu. Un tā arvien augstāk, bet tuvāk.
Meklēju un atrodu. Nemeklēju un atrodas.
Atver acis, mēs taču redzam. Kas Tev māca neredzēt?
Vēl nekad tā nav bijis, ka spēcīgas iesnas.. puņķi (šis vārds man atsauc atmiņā kādu senu filmu par citplanētiešiem... tur viens tāds bij it kā puņķiem aplipis, tizli diezgan).. jā nekad nav tā bijis, ka tie puņķi nesabojātu garastāvokli. Parasti jau dienas laikā pierod, bet ne tad, kad pamostos. No rīta modos agri, jutu, ka nu i vīruss arī mani noķēris.. turpināju it kā mocīties, bet sapņi vai domas bija neaprakstāmi jaukas.. sajūta.. gaiša. Tie puņķi netraucēja.
Ingvera+dzērveņu ievārījuma tēja