šodien pēc vairākām aktivitātēm, kas rezultējās diezgan ļoti nogurumā, nolikos pasnaust uz stundiņu, pirms ķerties pie kādiem vakara darbiem. un sanāca interesanti, biju kaut kādā ārkārtīgi dīvainā ballītē, kur bija briesmīgi tumšs, nevienu nepazinu, izņemot savu brāli, kurš kaut kur tur planēja, bet ko nevarēju atrast; telpas bija milzīgas un man bija grūti orientēties, viena gara gaiteņa galā bija nolikts dators, kurā katrs interesents varēja vērot videozvanu, ko veica kāds cits no cita datora - videozvans bija ar mesija , kurai kautkāpēc bija gofrēti, burkānoranži mati un džinsu jaka. viņa sēdēja kādā kafejnīcā (es nez kāpēc zināju, ka tas ir parīzē) un stāstīja tam cilvēkam, ar ko viņa sarunājās, ka ir bijusi tikko uz alsviķiem, tad viņai acīmredzot prasīja, kas tas ir, un viņa teica, ka tās ir lauku mājas vienai tādai ļoti parastai sievietītei (ar to domājot mani), kas tur varbūt ir, varbūt nav pati tagad aizbraukusi. vēl tur bija sveši jauni (mana brāļa vecuma) vīrieši, no kuriem viens ar mani jokoja par būšanu agresīvam, jo nejauši bija novicinājis roku man tieši gar seju, kas no malas varētu būt izskatījies kā potenciāls plāns mani sist - un tad viņš sāka tādas lietas darīt speciāli, tā it kā flirtīgi, bet arī ļoti biedējoši, līdz galu galā no muguras sagrāba mani (tā, ka rokas piespiestas pie sāniem un īpaši nevaru pakustēties, izņemot spirināties kaut kā, un tas bija reāli neforši) un sāka nēsāt apkārt pa ballīti. nolēmu iet projām, biju jau izgājusi no ēkas, bet tad sapratu, ka esmu paņēmusi no turienes kaut kādu segu, ko esmu apmetusi sev ap pleciem, un aizmirsusi bikses, tā ka nācās iet atpakaļ, man bija grūti kāpt pa kāpnēm, jo bija augsti, šķībi pakāpieni un ļoti tumšs, un tā sega pinās pa kājām, un tad es pamodos, jo zvanīja mamma, lai pajautātu, vai man nevajag kaut ko no stockmann pārtikas nodaļas. lai gan gulēju uz muguras, nekā rokas nenospiežot, tās bija pamatīgi notirpušas.