diena iesākās ļoti daudzsološi, un man izdevās paveikt visu obligāti ieplānoto, dabūju pat noskatīties ekskluzīvu filmu par tēmu.
bet tad izrādījās, ka, vedot mani no ikšķiles uz doli, ritai ir pazudis vai nozagts tālrunis, un tas ir ļoti nomācoši, jo es, protams, nevaru nedomāt, ka tad, ja būtu vienkārši realizējusi savu oriģinālo plānu "vilciens+velo abos virzienos", tad tas nebūtu noticis, jo rita ar savu tālruni nebūtu nekur no pekām projām braukusi. es zinu, ka tā ir visai stulba doma, bet nevaru neko izdarīt, lai tā pavisam neuzpeldētu. nu, un tad šāda morālā sabrukuma viens no efektiem ir pilnīgs jebkādas varbūt-nosvinēt-akadēmiski-veiksmīgu-dienu-ar-kādu-sociālu-saņemšanos sajūtas izsīkums. ai, ko gan citu no manis varētu sagaidīt, katrs iemesls ir labs, lai nevienam nezvanītu, vai ne.