(no subject)

« previous entry | next entry »
Jul. 20th, 2022 | 12:30 pm

Sēžu salīcis uz bluķa zem visskaistākajiem kokiem, un skatos uz tumši zaļākiem zāliena pleķiem, kur vistas kakājušas.

Kad vēlreiz izdodas atrast līdzīgu, bet nekā. Ir jāmācās atteikties no sāpīgā, laimīgā tuvuma. Ir jāmācās pieņemt to, ir vēlreiz pa jaunam jāiet caur gaļasmašīnu. Protams, ļoti lepnam, ka spēju to citādi, tomēr drusku bezgalīgi sāpīgam. Varbūt kādreiz sanāks ar citu nobeigumu.

Link | + | Add to Memories


Comments {0}