Ir svētīgs. Jūsu padevīgais laimīgi iesprucis savā kondicionētajā aizgaldā ceha stūrī. Pusstundas gājiens pa ārā notiekošo ārprātu (jūsmīgie karstummīļi tam droši vien ir izdomājuši N literārās valodas akceptētus apzīmējumus) noveda pie pretīgiem dūrieniem sirds rajonā (pie dziļākām ieelpām). Sen tā nebija gadījies, kad tas viss aizsākās pieliku soli, lai gadījumā-ja-nu-kas, būtu maksimāli tālu no Vidzemes tirgus, un pēc iespējas tuvāk darba vietai, kas iztēlē nezin kāpēc piepeši nostājās kā miera osta un paļāvības cienīgs civilizācijas patvērums. Tagad esmu atgāzies pusguļus, sparīgi vēzēju pirkstus žurnālā, vācos kopā nākamajam ierakstam. Arī tur karstums būs bijis pie vainas.