Vīpsnas Kakts - sifons

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Februāris 29., 2004


Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
21:21 - sifons
Sifons (sengrieķu siphōn ‘caurule’)
- 1. Liekta caurule ar dažāda garuma posmiem, pa kuru šķidrumu no augstāka trauka pārlej zemākā.
- 2. Hermētiski noslēdzams trauks (ar cauruli, kas sniedzas gandrīz līdz trauka dibenam), kura augšgalā ir krāns šķidruma izsmidzināšanai.
- 3. Pārgāzne ūdens novadīšanai, piem., no ūdenskrātuvēm pie aizsprostiem.
- 4. tehn. Tvaika strūklas aparāts vilkmes palielināšanai lokomotīves kurtuvē stāvēšanas laikā.

Un es ne tikai vēlos informēt par to, kas patiesībā ir sifons, bet gan arī informēt par mūsdienu literatūras fantastiskāko kautiņa aprakstu. Vismaz no man zināmās literatūras :)
Enīvej, grāmata saucas Zazī un metro.

"(...) Trešais obers, kas bija kautiņu speciālists, gribēja gūt zibens uzvaru. Saķēris rokā sifonu, viņš taisījās raidīt masu pret Gabriela galvaskausu. Bet Gridū bija paredzējis kontrofensīvu. Cits, ne mazāk kompakts sifons, viņa pūliņu raidīts, trajektorijas galapunktā radīja bojājumus brašuļa mazajai galviņai.
- Jedrit vai kociņ! – bļāva Trinandots, kas uz ielas atguvis līdzsvaru, vispirms lietot pašā rīta agrumā nobremzēt dažiem naksnīgiem vāģiem, atkal nāca iekšā alus krogā, izrādot kvēlu degsmi doties cīņā.
Tagad oberu pulki uzradās no visām pusēm. Nekadarne nevarētu domāt, ka viņir tik daudz. Viņi nāca laukā no virtuvēm, pagrabiem, kantoriem, pieliekamiem. Viņu plašās masas vispirms absorbēja Gridū, bet pēc tam Tirandotu, kas mīcījās pa vidu. Bet viņi nevarēji tik viegli tikt galā ar Gabrielu. Kā briežvabole, kam uzbrūk mirmidoniešu pūļi, kā bullis, ko vajā ķēķa strādnieks, Gabriels kratījās, skurinājās plēsās, uz dažādām pusēm mezdams cilvēku meteņus, kas lauza galdus un krēslus vai aizripoja starp klientu kājām.
Šīs batālijas saceltais troksnis beidzot pamodināja Zazī. Ieraudzījusi onkuli burbuļūdeniešu varzas nagos, viņa iebļāvās: „Drosmi, onka!” un, paķērusi karafi, iemeta to uz labu laimi murskulī. Tik dižs ir Francijas meitu kareivīgais gars. Sekojot šim piemēram, atraitne Eskura sev visapkārt izplatīja pelnutraukus. Atdarināšanas gars var veicināt darbības sveicināšanos arī mazāk apdāvinātajiem. Tad atskanēja ievērojams blīkšķis: Gabriels bija ietriecies traukos, sev līdzi lauskās aizraudams arī septiņus satrakotus oberus, piecus iesaistījušos klientus un vienu epileptiķi.
Mirklī pielekušas kājās, Zazī un atraitne Eskura piegāja pie ļaužu magmas, kas kustējās ēdienos un fajansos. Daži precīzi sitieni ar sifonu izslēdza no spēles vairākas personas ar vārgiem galvaskausiem. Pateicoties tam, Gabriels spēja piecelties, tādējādi ar vienu šāvienu ne tikai pārraujot, tā teikt, savu pretinieku priekškaru, bet arī atklājot Gridū un Tirandota bēdīgo stāvokli, kuri atradās garšļaukus zemē. Dažas gāzaviskas strūklas, ko uz viņu ķobjiem virzīja sievišķais sanitārais elements, viņus atgrieza pie sajēgas. Kopš šī brīža par cīņas iznākumu varēja nešaubīties (...)".

(m?)


> Go to Top
Sviesta Ciba