Braucu mājās, kā parasti, pa to serpentīnveidīgo ceļu kalnā augšā. Virs zemes nolaidās krēsla un viss pamazām kļuva melnbalts, jo nu, cilvēks tā ir ierīkots, ka tumsā krāsas neredz. Nu re, braucu-braucu, klausos atmosfērisko šodien atklāto Mcbeth, un tā pēkšņi pamanu ziedošu ābeli (vai bimboru koku).
Jā, un pārnākot mājās atklāju, ka tomēr varēju neiet veikalam garām, jo no ēdamā ir tikai sasaldēti frī kartupeļi un 1 mikroskopisks gaļas gabaliņš. So, šovakar ēdīšu tikai biezpienu. Btw, ar aprikozēm baigi garšīgi.