bioluminiscence -

Pamodos. Uz visiem dusmojos. Uz māsu par vakardienu. Par to, ka Burtnieku braucienā viss, ko viņa darīja ir kliedza uz Kārli. Arī par to, ka tobrīd, kad viņš skrēja pie viņas, priecīgs gribot ko pastāstīt, bet paklupa, kam sekoja nākamie kliedzieni par netīrām drēbēm. Uz tēvu, kas uzskata, ka sieviešu pienākums ir mazgāt traukus. Kas uzskata, ka viss ir sīkums, bet tad dažkārt izšķaida pusi mājas, kā pērnvasar. Atgādināju to viņam, ka reizēm veselīgāk ir izlaist dusmas nekā gadiem krāt un tad apdraudēt savu un citu dzīvības.
Varbūt neesmu optimāla šobrīd, bet tā gadās. Esmu sāpināta, procesēju to. No vienas puses arī tīši ļauju sev tās izlaist, vēloties tās normalizēt. Uztvert kā vēl vienu emociju. Visur kur gadiem ir valdījis noklusējums, ka ‘neklājas dusmoties’.