as i dream about movies they won't make of me when i'm dead -

kamēr ar lepnu bravūru līksmoju par katru jaunu "un astoņpadsmit gadiņi būtu?", vienlaikus ar šausmām esmu gaidījusi to, ko dzīve ierakstīs sejā. rievas pie lūpām, krunku pierē un gravitāciju parasto. par krūtīm es vēl turpināšu bažīties, bet citādi. šodien aplūkoju svaigas bildes. ir. pilnīgi noteikti ir astoņpadsmit. bet nekas asinis stindzinošs. pāris strīpiņu vaigos, kas iebliež dziļākas vaigu bedrītes un smieklu krunciņas pie acīm. ja šitik laimīga tā novecošana izskatās, tad velns ar viņu. izturēšu.