Ir tāds e-pasts, kādreiz bija ļoti populārs un plaši izmantots saziņas līdzeklis, kurā šodien iebira neliela vīzija par to, kādas varētu izskatīties autortiesības pēc gadiem 25 – 30. Smieklīgi. Bet ja tur rakstītais patiešām piepildīsies, tad hmmm… smiekli nevienam nenāks! 
J. Rainis "Zelta Zirgs"
-Tēt, drīkst es no tavas kartes noņemšu 99 eiro? Par grāmatu jāsamaksā…
-Kas par grāmatu?
-Nu šitā… Rainis “Zelta zirgs”…
-Priekš kam pirkt? Mums taču ir!
-Jā? Kurā failā?
-Kādi faili!? Re kur plauktā stāv!
-Ej no`! Tā taču papīra!
-Un? Es taču tavā vecumā to lasīju!
-Tavā vecumā, tavā vecumā… Tur meklēšanas nav! Kā es citātus meklēšu?! Audio pavadījuma nav! Animācijas ilustrāciju arī nav! Pliks teksts, kuram pat fontu nevar nomainīt! Tu traks esi?! Mani taču skolā nosmies! Pats tādu lasi!
-Nu labi! Te būs Raiņa DVD. Pirms gadiem piecpadsmit nopirku…
-Ko?! DVD?! Ar ko es tavuprāt to antikvariātu nolasīšu? Tu man vēl perfolenti iedod!
-Nu, ja tu esi tik gudrs, tad pats pameklē tīklā un nopumpē par veti!
-Par velti nopumpēt grāmatu?!
-Protams! Kā gan citādi? Uz Raiņa grāmatām noilguma dēļ autōrtiesības neattiecas. Gan jau kaut kur var atrast…
-Tēt, tu traks esi?! Varbūt jums tur gadsimta sākumā visu varēja par brīvu nopumpēt! Tu varbūt neesi dzirdējis, ka visu grāmatu autōrtiesības jau gadus piecus ir nodotas Amerikāņu Grāmatu Izdevēju asociācijai?! Vai arī tu gribi lai mani, kā Skļarova* sektas locekli uz mūžu cietumā iesēdina?