Manis piedzīvotais 18.11.2008. |
[18. Nov 2008|22:54] |
Ja mani nepamodinātu mans kaimiņš, kurš atnāca aizņemties 5 latus, es visticamāk būtu nogulējusi runas pie Brīvības pieminekļa un arī uz salūtu neaizietu. Bet es izvilku ziemas zābakus no skapja un devos krastmalas virzienā. Sastrēgumi, cilvēku pūļi. Spaldzīgs aukstums. Nokļuvu krastmalā tieši uz salūta sākumu. Apkārt cilvēki - veci, ar maziem bērniem, piedzērušies, krieviski runājoši utt. Uz vecumu man sāk patikt lietas, kuras iepriekš esmu karojoši noraidījusi, piemēram, salūti. Šis skaņas un gaismas šovs bija tā vērts - nu ka es atstāju savas siltās čības un nedaudz pasalstu krastmalā un pārciestu cilvēku pūļus. Tad šo to pabildēju no Staro Rīga smukumiem. Ievēroju vairākus pārīšus, kuri gan pie Operas, gan Vērmaņdārzā dzēra kaut ko siltu no līdzpaņemtiem termosiem. Sagatavojušies cilvēki. Un tad nācu mājās pa Brīvības ielu. Transporti vājprātīgi pārpildīti. Pie Reval Latvija pamanu vecu sievieti (uz gadiem 75 - 80), kurai mugurā ir rudens mētelītis, kājās vai nu nežēlīgi plānas zeķubikses vai arī plikas kājas tikai ar mazām zeķītēm, kā arī novalkātas agrā rudenī velkamas kurpītes. Viņai bija viens kruķis labajā rokā, uz kuru atspiedusies viņa lēni pārvietojās. Sākumā es paskrēju garām, jo pati biju nosalusi un gribējās ātrāk mājās. Bet nākamajā kvartālā es tomēr apstājos un no tāluma viņu vēroju. Piecas reizes pārdomāju, vai pieiet klāt un pajautāt, vai viņu nevajag aizvest mājās. Es tomēr izgāju no savas komforta zonas un piegāju klāt viņai, uzrunāju un piedāvāju aizvest mājās. Viņa atteicās. Viņa ejot uz 5. autobusa pieturu (droši vien uz Ģertrūdes ielas pieturu), lai brauktu mājās uz Bolderāju. Un neko - tā mēs arī šķīrāmies. Es raudot aizskrēju uz mājām, kas ir nākamajā kvartālā. Šādu piedzīvojumu dēļ es labāk neeju ārā no mājas tautas svētku laikā. LTV un LNT nerāda šādus cilvēkus svētku pārraidēs. Es neko nezinu par šo sievieti - varbūt viņa nezināja, ka ārā ir tik auksts, tāpēc vienkārši neuzvilka ziemas apģērbu un apavus. Varbūt viņai no 90 latu pensijas nepietiek 40 santīmi, lai atbrauktu uz centru diez ko bieži un viņa izmanto reto iespēju to izdarīt bez maksas. Lai viņai veselība! Bet par pārējiem cilvēkiem es varu teikt - shiny, happy and drunk people. |
|
|