| |
[Dec. 8th, 2008|11:42 am] |
rīkoties slikti, sevi vislaik attaisnojot, ir tāds dzīves ceļš. tā ir izvēle. pēc evaņģēlija, taisnāks ceļš ir rīkoties slikti, sevi neattaisnojot, pēc sinagogas muitnieka* līdzības. tas tomēr atstāj durvis uz atgriešanos. tas tik neatgriezeniski nesapiš galvā sapratni par to, kas ir labi un slikti. un nesagroza sevi savās acīs. tu esi par vāju, lai rīkotos pareizi - nu un? mēs visi esam par vāju. visi. nesaki neko, tu neko nemāki, nepļāpā kā pagāns, lai tavi vārdi ir mea culpa mea culpa, ļauj, lai piedošana apskalo un gludina tavas vainas krastus.
* "Divi cilvēki aizgāja uz Templi Dievu lūgt. Viens bija farizejs, bet otrs - muitnieks.Farizejs nostājās un lūdza pie sevis: es tev pateicos, Dievs, ka es neesmu tāds kā citi cilvēki - laupītāji, ļaundari, laulības pārkāpēji vai arī kā šis muitnieks. Es gavēju divreiz nedēļā un maksāju desmito tiesu no visiem saviem ienākumiem. Turpretim muitnieks, iztālēm stāvēdams, neuzdrošinājās pat acis pacelt uz debesīm, bet sita pa savām krūtīm un sacīja: Dievs, esi man grēciniekam žēlīgs! Es jums saku: viņš nogāja savās mājās taisnots, labāks par otru. Jo katrs, kas pats paaugstinās, taps pazemots, bet, kas pats pazemojas, taps paaugstināts." Lūk.18 |
|
|
