ruukjelis -

Esmu vecmodīga, jā, esmu vecmodīga, jo labāki šķiet dienasgrāmatas ieraksti papīra kladē... :( Nu jāaaaa... lai arī tajā kāds var ielūrēt, tad tas notiek slepeni un man nav ne jausmas par to :) Bet šeit vairāk vai mazāk ieraksts ir publiski pieejams... nu protams, ka esmu pamanījusi, ka varu uzlikt aizsardzibu, ka ieraksts ir privāts un viss!!! Bet tomēr šāda datora rakstīšana nav tik mīļa, tik ļoti SAVA, tik privāta, kā man gribētos... Un ja nu es esmu sarakstījusi veselu autobiogrāfiju un aiz slinkuma neesmu saglabājusi un saits beidz pastāvēt... viss zūd... Nu jā... arī mana papīra klade var sadegt... kaut vai tāpēc, ka man viss piegriezies un es to iemetu ugunī (tā diemžēl jau ir noticis).
Un arī šobrīd es rakstu tā, lai kāds cits varētu saprast manu domu, lai nebūtu kļūdu... bet nevis izkliedzu un izšvīkāju savu sāpi uz papīra tā, lai sāp arī papīram, lai papīrs kļūst par manu līdzdalībnieku, par padomdevēju un mierinātāju!!! Papiram atzīties viegli, tas pacietīs visu, bet citam cilvēkam... ir grūti citam cilvēkam atzīt savu vājumu, parādīt sevi no sliktās puses...
Varbūt to var iemācīties? Bet vai to vajag?