tikpat daudzos veidos, cik šī grāmata ir izcila, tā ir arī pretīga.
vai toksiskajai sievišķībai ir tādas pašas tiesības būt publiskajā telpā, kā gadsimtiem ir eksistējušajai toksiskajai vīrišķībai, kura turklāt ir pretendējusi uz normalitāti? protams. un vai riebumu pret toksisko sievišķību rada tas, ka tā pat nemēģina pretendēt uz normu, bet tikai uz neapstrīdamu, absolūtu upura pozīciju? protams. jo jūtot vājumu, arī paši vājākie - un īpaši tie! - sajūt vēlmi paspert ar kāju. bet arī šajā lomā ir spēks - indīgs, graujošs, bet tomēr spēks. kā saulīti, hehe, izēd tārpi. I love dick.
tomēr, protams, iespējams labi, ka es beidzot tam visam pieķēros, tikai līdz galam izdomājusi šo domu.
būsim labi! milēsim viens otru, jutīsim cits citu. uzņemsimies atbildību paši par savām emocijām, par savām varas alkām, piedosim saviem pāridarītājiem. dirsā to toksiskumu! I love dick - tis time for realz.