Rādio Skonto vai kaut kas tamlīdzīgs nupat atskaņoja "Lambadu", un es taisni atminējos, ka vidusskolas pēdējā klasē skolā bija diskotēka, kā tolaik skolā sauca smalkas pārtijas ar dīdžejiem. Draudzenes brālēns, kas arī bija kādreizējs Mūsu Skolas Skolnieks, bija tikko atgriezies no ēee... ieslodzījuma vietas. Tad nu šī iemesla dēļ viņš to Lambadu nekad iepriekš nebija dzirdējis, un tā viņam dikten gāja pie sirds, nujaka. Un viņš gāja pie dīdžeja un paģērēja Lambadu atkal un atkal. Un džīdžejs lika un lika Lambadu, kopumā kādas 12 reizes, jo pārlieku jau notetovējies izskatījās mūsu Miervaldiņš, un visi jau tāpat zināja, no kuras augstskolas viņš atnācis.
nova
pievienoju savu Lambadas stāstu. svinēju savu apaļo dz.dienu ar draugiem mammas darbavietas aktu zālē ar visu Ļeņina bisti, jo bija tāda iespēja;) zālē uz maniem svētkiem bija sanestas meijas un 3-L burkās sabāztas, svinējām ļoti sirsnīgi un bija tāds moments, kad tieši uz Lambadu bija kulminācijas brīdis un viena meitene novilka kurpi un ķērcot "lambadaaa!" meta gaisā, kurpe akurāt trāpīja lampas plafonam, kas nogāzās mums uz galvas. vakara gaitā notika vel visādas jautrības, piemēram, grupveida bučošanās ar Ļeņina bisti, bet rītausmā atstājot zāli, viss tika piekārtots, siekalas no bistes noslaucītas, meijas saspraustas atpakaļ burkās, tiesa, jau tukšās...bozena
:D Lambaaaadaaaa!