"
- .. Daži cilvēki dzer visu mūžu un nekļūst par alkoholiķiem. Man ir viens radinieks, jau pāri 70 gadiem, un viņš dzer diezgan daudz. Bija sirds operācija, bet viņš vienalga dzer. Es, būdams narkologs, nevaru viņam atrast atkarības pazīmes. Tas gan vairāk raksturīgs vecajai paaudzei. Jaunā nodzeras diezgan ātri.
- Vai jaunajai paaudzei ir citāda organisma uzbūve?
- Vecais Ulmaņlaika cilvēks visu redz un jūt drusiņ atšķirīgi. Gan morāli, gan fiziski. Tagad stress un straujais laikmets liek bērniem uzaugt citādiem. Pat mana paaudze nodzeras ātrāk nekā iepriekšējā! Teiksim, manas mātes un tēva rados, kas ir lielas dzimtas, nav atkarīgo. Manā paaudzē jau parādās.
- Kāda ir prognoze 16 gadu vecam jauneklim, kurš tagad sāk iemalkot?
- Prognosis pessima, kā medicīnā saka. Ja viņš lietos alkoholu, ir daudz lielāka iespēja kļūt atkarīgam. Ir arī tāds jēdziens kā mērena lietošana - bez jebkādām sekām. Pirmām kārtām nedzer daudz, vienu vai divas devas dienā, ne biežāk kā piecas dienas nedēļā. Tas balstīts uz secinājumiem, kādā mērā organisms spēj neitralizēt alkoholu, nekiatējot sev. Ja tu to ievēro, nevajadzētu būt nekam sliktam. Bet bieži ir tā, ka kompānijā gribas vēl un vēl. Ir forši, bet gribas, lai ir vēl foršāk! Jāņem vērā, ka alkohols ir ķīmisks aģents, kas iedarbojas uz cilvēka centrālo nervu sistēmu un maina to. Vispirms veidojas pieradums - gribas tieši to sajūtu un baudu.
..
- Kurā brīdī tieksme kļūst patoloģiska?
- Teiksim, jums jaungadā gribējās glāzi šampanieša. Kāpēc ne? Tā ir tieksme, bet normāla, saistīta ar situāciju. Jautājums, kā jūs spējat tikt galā ar šo tieksmi. Pieņemsim, piektdienas vakarā sarunājat ar draudzeni iet kaut kur iedzert glāzi "Martini". Gatavojaties, jau ejat, apsēžaties kafejnīcā, bet pēkšņi jums piezvana - dēls sasitis kāju, jābrauc pēc viņa. Ko jūs darāt?
- skrienu tur, kur mans dēls ar sasito kāju!
- Un kas ar "Martini"?
- Citreiz.
- Nu re, jums ir normāli vērtību kritēriji, jo mierīgi spējat pabīdīt "Martini" malā - ir citas, svarīgākas lietas. Bet viens otrs šādā situācijā sāks risināt problēmu citādi. Es taču atnācu iedzert, vai tiešām neviens cits nevar pēc bērna aiziet? Zvana omei, zvana sievai, jo pašam ir "svarīgas darīšanas". Vēl smagāks variants: pie velna to dēlu, pats vainīgs - kur bāž kājas! Iedzeršu, pāris stundas pasēdēšu. kur viņš ir - skolā, pie dežurantes? Tad tur lai arī sēž un gaida! Lūk, kādas var būt tieksmes gradācijas. varīga ir arī spēja kontrolēt, zināt savu mēru. Divas, trīs glāzes un pietiek. Ja kāds tad nāks un piedāvās superkonjaku, jūs teiksiet: atvainojiet, liecieties mierā! Jums jau darbosies dabiskie aizsargrefleksi - tā kā "vilks uz augšu", būsiet miegaina... Nav jēgas dzert, zūd viss kaifs. Turpretī atkarīgam cilvēkam aizsargrefleksi ir nomākti un vairs nedarbojas: viņš var izdzert milzu daudzumus, bet pēc tam nav ne nelabi, ne miegs nāk, jo alkohols iedarbojas stimulējoši. Kontrole zūd, viņš nespēj kontrolēt, cik un kur dzer - sāk lepnā krogā, bet no turienes līdzi paņem pudeli un dzer pie brīvības pieminekļa.
..
- Paskatieties, kā pie mums reklamē alu! Vienu laiku tas vispār bija pie pārtikas produktiem - šķidrā maizīte. Bet parēķināsim - viens litrs 5% alus ir 50 gramu tīra spirta. Izdzerot četrus litrus, tie ir 200 grami spirta jeb 0,5 litri šņabja. Par to neviens nedomā. Dienā izdzert piecus litrus alus - tas skaitās normāli."


fotogrāfijās gan tas dakteris izskatās pēc traka rūķa.