Man ir tāds dzīves riebums iekšā. sajūta, ka stāvu uz vietas, iebetonēta savā bezpalīdzībā un vientulībā. Vakar vēl uzzināju, ka exvīrs vasārā precas un es tā sāku raudāt. Ne jau tāpēc, ka man žēl, ka viņam ir labi, bet tāpēc, ka man pašai nav nekā. Nu, labi, MK somiņa man tagad ir. bet visādi citādi.. Es reāli pavadu kādas 12h darbā, lai man mājās nav jābūt, un kad esmu tur, tad fiksi gultā un gulēt, lai nav jāklausās klusumā un akvārija burbuļošanā. |
|
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |