Tā nokoncentrējos uz bakalaura darbu, ka aizmirsu, ka virtuvē palikusi uzlieta tēja un pārslas, aplietas ar pienu. Viens secinājums, kas man radies pēdējā laikā saklausīto skumjstāstu sakarā, ir tāds, ka pavasaris ir ne tikai izdaudzinātais iemīlēšanās, bet arī šķiršanās laiks. Uzjundī tās brīvības vēsmas un sāk šķist, ka visu varu un gribu darīt pati, ka tas, kas ir, ir apputējis un svarīgākās lietas un sajūtas pazaudējis, utt. Daudzos gadījumos tas tā arī ir, bet ir reizes, kad tajā pavasara eiforijā aizejam par tālu un nenovērtējam to, kas ir. un pēcāk nākas kost pirkstos.
Tags: akadēmiķošana, domas
|