| |
[10. Jan 2020|17:28] |
izstaigāju mežus un ilgi, ilgi peldēju kā vasarā, jūra bija pavisam mierīga, lieliem, lēniem viļņiem, niru un šūpojos
tikmēr smiltīs vārnas staigāja gar somu, tas arī viss, nevienu citu nesatiku, pat ne tālumā
tad gājām pusdienās un palikām līdz vakariņām, ilgi runājām, kaut kā tik daudz kas ir noticis, es stāstīju par Ed, who is dying in front of my eyes, un tad klausījos par to, cik bīstami jūras ūdenī liet sulfate, jums nebija gumijas cimdu, tikai maisiņi, un ka mūsu jūras ūdens nav gana sāļš, lai to vārītu kameras priekšā, un vispār, cik grūti ir vārīt kameras priekšā un kā sāls gurkst kā sniegs
bija mazliet jāraud
pirmdien melnā rīta stundā sāku braukt, un tā arī visa nedēļa, ceļā, gribas necelties vairs, bet jūru arī gribas |
|
|
