Es esmu tik ļoti "iestrēdzis" savos (idealizētajos un sev neglaimojošos) priekšstatos un pārliecībās par sevi un apkārtējo pasauli, jo iepriekš 25 gadus es uz šīm pārliecībām un priekšstatiem paļāvies. Es šiem priekšstatiem un pārliecībām uzticēju savu dzīvību. Man dzīves procesu interpretācija pēc šiem priekšstatiem un pārliecībām ir kā reflekss. Ar apziņu es pēdējā laikā cenšos mainīt savus uzskatus (ir sanācis ieviest vērā ņemamas izmaiņas), bet zemapziņā instinktu līmenī es joprojām vados pēc šīem vecajiem priekšstatiem un pārliecībām. Es vēsturiski šiem priekšstatiem un pārliecībām vairāk uzticējos kā pašam sev. Un katru reizi, kad es izjūtu nedrošības vai šaubas par sevi un savām izvēlēm, momentāli ieslēdzas aizsardzības mehānisms - censties pasargāt pēc vecajiem priekšstatiem un pārliecībām.