May. 15th, 2012 04:27 am es reizēm piemirstu, ka man bail no tukšuma, no cilvēku trūkuma, ne no viņiem. visu nakts autobusu mēs braucam ar šoferi divatā, un nevaru novaldīt nervozas iedomas, ka tūlīt iekāps kāds sliktais. iekāpj makšķernieks, protams, ka makšķernieks, viņš smaida un novēl man jauku dienu, un man gribas vienmēr braukāties ar nakts autobusiem. izkritusi no siltām rokām, es tagad sevi pamocīšu. jo man tā allaž paticis. Leave a comment |