Un vakarvakar es biju tīrsugas Romantiskā Varone. Bāla, klusa, mazliet grīļīga, ēnainiem lokiem zem tumšām acīm, smeldzīgi apgarotu seju. Atteicos no vīna, mazmazītiņiem malciņiem dzēru kafiju, pa laikam aizgriezos un spļāvu asinis mutautiņā.
Pietrūka tikai nostiepties garšļaukus (nē, ko Jūs - graciozi noslīgt!), nodziedāt kādas tur Traviatas vai Mimī āriju un nomirt blakus izmisušam mīlētājam.
Šodien vēl mazliet sāp tā vietiņa augšžoklī, kur tika izrauts zobs. Toties neromantiskā zemnieciskā vitalitāte atgriežas jo brīdi, jo lielāku sparu.:)
Pietrūka tikai nostiepties garšļaukus (nē, ko Jūs - graciozi noslīgt!), nodziedāt kādas tur Traviatas vai Mimī āriju un nomirt blakus izmisušam mīlētājam.
Šodien vēl mazliet sāp tā vietiņa augšžoklī, kur tika izrauts zobs. Toties neromantiskā zemnieciskā vitalitāte atgriežas jo brīdi, jo lielāku sparu.:)