*** |
|
trulums
sakrāj mani aiz saviem nagiem pa šūnai vien es neiebilstu jo zinu - es tevī līdz galam neietilpstu
par īsiem nagi daudz jau sakrāts aiz tiem ziemās ietērpi cimdiņos siltumā labi un silti vasarās neaizlauzti līgumi
nagu vīlītes jūs visus, ak, nožēlojamie padarīs vienādus, padarīs seklus es neiebilstu mūžam kā jūs es neizdilšu |
|
|