|
[5. Aug 2024|19:50] |
Laušanās, kā spēku samērošana un liekās enerģijas izlādēšanas veids, ar salīdzinoši mazu iespēju gūt traumas, vai satraumēt pretinieku. Agrāk(sen) bijis diezgan izplatīti laukos, tāds draudzīgs cīņas veids.
Piemēram. Pavasarī veči(tēvs un dēls) strīdas kurus laukus ar ko sēt un nevar vienoties, iekarst strīdā, abi uzstāj uz savu taisnību un tad lai nomierinātos iet ārā lauzties. Kurš kuru nogāzīs zemē, ja nogāž pārāk ātri, tad turpina lauzties līdz abi pietiekami noguruši. Tad apsēžas turpat zālītē un sarunas par lauku sēšanu jau var notikt mierīgi. |
|
|