varbūt, ka es bišķīt esmu pielipusi pie klaidoņa staba.
katru sestdienu.
negribu to daļu sevī pazaudēt. nekad.
(kalns kā redeles, kā redeles bērnības gultai, kuru gribas pārvarēt, lai vai kas)
un ņau ņau ņau zem mašīnas krēsla.
bet tagad - kapteinis nulle. es bišķīt esmu kā viņš.