Manuskripti.
Posted
on 2009.02.23 at 16:13
telpas galā stāvēja kāds tēls ar benzīna kannu, viņš iešūpoja to un izlēja benzīnu svītrā uz manu pusi un ar skaistu sērkociņa vēzienu to aizdedzināja, bet es stāvēju nekustīga liesmās un domāju - ne jau atkal, ne jau atkal es iemīlēšos.
||||
komentāri
|||
Tell A Friend
Previous Entry
Next Entry
Tas bija nenovēršami:
Mandeļu rūgtā
smarža viņam allaž
atsauca atmiņā
neatļautu mīlestību
likteni.
***
Previous Entry
Next Entry
Piezīmes.
SC