Zaļā vārna ir un paliek zaļā vārna

Man liekas,ka ja cilveki tulko sapņus, tad man ir tiešam jautajums, ko nozīmēja mans vakardienas sapnis. Lai gan es jau kādu laiciņu esmu pilnīgi drošs,ka man vadiņi nav īsti pareizi galvā nekad savienoti. Tad pēc vakardienas man rodas jautājums, kur tas ved. Kas bija sapņi zemapziņas ilūzijas, tendences un velmes.

Tad īsāk sakot mans vakardienas sapnis bija tas,ka es pārvācos dzīvot uz māju jūrmalā. Kas noteikti nead nav bijis mans pašmērķis. Un protams es dzīvoju kaimiņos slašam un sirmam onkulim, kas audzē zāli. Tad nu tā mēs tur sēdējām džemojām un pīpējām zāli.

Jā, man liekas,ka saikne ar realitāti tam visam ir ļoti zema. Īpaši ņemot vērā, ka zāles pīpēšana nekad nav bijusi izteikti mana stihija. Un pieturos pie tā,ka dzīvē ir jāizvēlas viena atkarība.

Tādējādi līdz ar to es secinu, ka mans dzīves mērķis, kurš man līdz šim sevi nebija atklājis, tomēr izrādās ir apsisties ik pa laikam, sēdēt uz dīvāna un spēlēt ģitāru. Nē, stop to jau es daru, tas nesanāca pareizi. Bet laikam doma bija tāda,ka es tikai to vien vēlos darīt. Protams pēc tam jūrmala bija nemierīga un viļņi augstāki kā vajadzēja. Lūk, tam laikam arī ir kāds simbolisms tajā visā. Nu ko nu darīt ar dievu visas karejaras. Tā ir cilvēki,kas ir ambiciozi. es tā sacīt pakoju mantas un dodos uz LA, lai sāktu pīpēt zāli un spēlētu ar slash.

Vienīgais nevaru izdomāt,kas patreiz būtu no šim trim lietām pats sarežģītākais.