Sajūtas, kuras nevar aprakstīt, kurām vārdi ir par mazu, lai tajos ietilptu... Elpa, smarža, nejaušs smaids, lietus, kas laiza ādu un sašķīst gar rūtīm, smiekli, stikla šķindoņa, čuksti, apģērba čaukstoņa, tumsa...
Un vēl šodien tramvajā bija visnotaļ dīvaina vadītāja, kas ik pēc katras pieturas skaļrunī mauroja (Nezinu, kā lai to savādāk nosauc):"Kāpjiet tik iekšā, kāpjiet tik iekšā!!! Cilvēki, mēs braucam!!!"
Pirmo reizi es tam nepievērsu uzmanību, otro reizi jau tas sāka likties nedaudz kaitinoši, bet trešajā reizē man pat sāka nākt smiekli. :)
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
