teiksma_ragana

Paskatoties, kādas ir dzīvnieku populācijas pasaulē, kļūst tik skumji. Mūsu ir 7 miljardi...
Kad domājam par apdraudētiem dzīvniekiem, kuriem tomēr uz vietas vēl nedraud izmiršana, man liekas, ka lielākā daļa cilvēku iedomājas, ka runa ir tomēr par tūkstošiem. Skumjā patiesība ir tāda, ka viņu bieži vien ir tikai 200-500.
Tāds skaits, piemēram, vaļu gadījumā, vēl pie tam ir izkaisīts vairāku okeānu plašumos...
Arī man kaut kā likās, ka tomēr ir vairāk. Daudz taču video, liekas, ka viņus bieži redz, bet, piemēram, zobenvaļi, pazīstami kā orkas, ir nedaudz vairāk kā 50 000. Jūs varat iedomāties to nereālo izkliedētību, ja viņi dzīvo visos pasaules okeānos izņemot Ziemeļu ledus? Kad iedomājas, ka tie piecdesmit tūkstoši - tā ir mazpilsētiņa. Tās ir divas ar pusi Jēkabpilis... un viss! Tas ir viss!
Iedomājieties, ka cilvēku pasaulē būtu 50 000...
Šie skaitļi ir mulsinoši, satraucoši... mums bieži trūkst jebkādas perspektīvas izpratnes, mēs nespējam iedomāties, kā tas patiesībā ir, kad mazāk apdraudētas sugas īpatņu ir divas ar pusi Jēkabpilis, kad mūsu ir septiņi miljardi. Vairāk apdraudētu sugu īpatņu pat dažreiz ir zem simta.
Kā mēs esam savairojušies...
Baidži. Vēl kāds visticamāk ir palicis. Kāds pēdējais, kādi pēdējie pāris. Ļoti mazticama pat ir iespēja, ka tie pāris vēl radīs bērnu, kas noteikti būs pēdējais baidži pasaulē. Suga ir funkcionāli izmirusi, to vairs nevar glābt, bet kāds īpatnis varbūt ir palicis.
Diez kāda ir sajūta bara dzīvniekam, kas ir pieradis pie ģimenes, dzimtas, palikt pēdējam... meklēt, meklēt, bet nekad vairs neatrast kādu sugasbrāli.
Baidži Ķīnā uzskatīja par dievieti. Nu dieviete ir mirusi 100% cilvēku vainas dēļ...
Kā lai nekļūst skumji? Protams, mums ir jācīnās par to, kas vēl ir palicis, no mirkšanas asarās nekas labāk nepaliek. Bet tās asaras rodas...