Trako māja. Mhm. Pārāk daudz radu šodien, pārāk daudz cilvēku sejas. Esmu noguris. Fizisks darbs tā nenogurdina, kā cilvēki un ..aj. Istabā joprojām svešas smakas. Tagad vēl tās samaisu ar citām. Mājīgums zūd un paliek neomulīgi.
Katrā ziņā zvans no A. bija tieši laikā:
- čau, ko dari?
- ēē.. auklēju sīkos. [es tak neteikšu, ka sēžu pie māsīcas mājās uz poda un diršu patiesībā]
Vārds pa vārdam un dzimšanas dienas dāvana jau rīt. Saruna gan beidzās ar ''ok, attā, bučas Tev'' manā virzienā, kas gan tā nevisai, bet ok, whatevz. Kā es saku, iedomājas, ka mīl, bet ne vella nezin jau kāpēc un rezultāts ir tāds kāds tas ir vienmēr.
Tā, kas vēl.. atkrīt arī saspringta domāšana priekš L. dāvanas. Tur 5 cilvēku sastāvā uzrīkosim viņai ūber dāvanu. Nevar jau ar te skaļi runāt, sienām ir ausis.