* * *
« previous entry | next entry »
Jun. 8., 2007 | 11:09 pm
šodien gribēju atcerēties par sevi ko labu. atcerējos. kad biju laukos, savās vecajās mājās, parakos pa savām vecajām mantām, atradu daudz ko interesantu, pasmaidīju... skolā mums tur bij tāda tradīcija, katru pavasari izdot skolas rakstosho dzejas grāmatu. taisījām baigās performances, paši no a-z saveidojām grāmatas utt. atstājām viens otram ierakstus. pārlasīju. viena sena-laba draudzene tur bija ierakstījusi kaut kā apmēram tā - negaidot tavā dzīvē ienāk cilvēks - tik dziļš, gudrs un labs. paldies, kriš, ka ienāci! cik nu es vairs dziļa un gudra, bet no aizkustinājuma gandrīz apraudājos... kāds par mani tā domāja, bet tad - laikā un uz vietas tik ļoti to nenovērtē.