Patiesībā, es tikai ļoti reibstu un neko vairāk.
reibstu no nikitas cauru diennakti, no manas dzīves būvprojektu vadītāja, lapu smaržas,
bumbieriem un izkārtām mēlēm, no jogas, salauztām sirdīm un beidzot iedegtām svecēm,
lauku miera, darbības vārdiem un lapu punktiņiem.
un no dumjā bebrīša ar zārku, no tā arī.
baltais kaķis virtuvē vemj.
vai tu esi viens, vai tev tiešām garšo siens.