pamodos no ne visai sakarīga sapņa, kur es kaut kādam radošam nolūkam meklēju 8.klases mūzikas mācību grāmatu, saujās žņaudzīju dzīvu astoņkāji un prātoju, vai to labāk cept, vārīt vai citādi pagatavot. gulšņājot gultā ar ritu un severus snape (kurš to astoņkāji bija izmakšķerējis no jūras un piešķīris man) spriedelēju par dažādām ar visu šo saistītām tēmām un centos būt asprātīga, lai viņam iepatiktos, pēc tam mēs īstenojām kaut kādu traku muzikālu un teatrālu plānu, kāds ļoti resns un bāls phd students, kas tajā piedalījās, bija izgatavojis gaisa balonam līdzīgu lidierīci, kas balstījās uz gaisa kustību starp diviem dažādiem ādas maisiem, no kuriem viens bija mazāks un daļa no viņa ķermeņa, un tajā iekšā bija trīsgadīga bērna izmēra embrijs. ar tiem viņš lidinājās apkārt, un tā laikam bija daļa izrādes, bet tad viņš iekrita okeānā viena lidojuma laikā, mazākā maisa savienojuma ādas gabals, kas piestiprināts viņam, sapinās ar otru maisu, un viņš nevarēja pacelties un noslīka; tikmēr citi mūsu teatrālā projekta dalībnieki centās viens otru pārspēt publikas šokēšanas jomā preses konferencēs un dedzināja arvien lielākas grāmatas/mapes ar plānotās izrādes tekstu un citiem materiāliem, izliekoties, ka tā bijusi spontāna aizdegšanās

man šķiet, mēs visi arī bijām skolotāji skolā bērniem ar īpašām vajadzībām, un tāpēc arī man vajadzēja to mūzikas grāmatu

man gribas saldējumu