Būšu liels, pūkains zirneklis
bez indes un bez košanas
tikai viltus tīkli virs pūkām
Vakar naktī nenāca miegs. Un es jau sen zinu, kādēļ nenāk miegs - negribu lai nāk. Tik ļoti daudz kā vēl nav paspēts nomodā izdomāt. Kad citi gulēt iet, visapkārt kļūst klusāks, jo sapņi nav domām dzirdami. Varu skaļāk saklausīt sevi. Un sāku runāt nedaudz savas dzejas. Gribu prast to izteikt tā, kā dzirdu sevī, tā kā vēl nav izdevies.
Un beidzot arī uzrakstīju, ko jaunu. Bet to vēl nepublicēšu, vispirms kaut kur jānolasa.
P.S. Painteresējos, vai vispār zirnekļu tēviņi auž tīklus. Parasti neauž - tā rakstīts Vikipēdijā, bet tas jau nav zinātnisks avots. Pēc dzimumakta, dažkārt arī tā laikā, mātītei sagribas ēst un tā reizēm apēd tēviņu. Pisaura ģints tēviņi pirms pārošanās pienes mātītei paša noķertu mušu, kuru mātīte dzimumakta laikā apēd.
tagad skan: |
Baļķi - Garā pupa; Lai bij vārdi kam bij vārdi |