Šodien izbaudīju kaut ko neparastu. Ar visu to, ka darāmā ir līdz acīm, laika - necik, vakars jau klāt un rīt kalni jāgāž - es NESTEIDZOS. Es patīkami pavadīju laiku, neskrienot kā vāvere ritenī. Savā nodabā vilkos no uni uz mājām, mazliet pasmīnēju par tiem briesmīgajiem lāčiem, kas čīgā uz Dzirnavu ielas, es aizgāju uz veikalu, visu kārtīgi izstaigāju un izpētīju. Nevis grābu pirmo, kas pagadās, lai tikai ātrāk tiktu prom. Es paēdu, uztaisīju tēju, parunājos ar U un kaķi, tagad vēl pārskatu virtuālās sarakstes, tad sākšu mācīties. Un ziniet ko? Es neko daudz neesmu zaudējusi. Toties jūtos kā cilvēks.