|
|
|
Novembris 10., 2016
15:11
Saimniece bija maza auguma apaļa sieviete ar sirmiem matiem. Mati arvien sasprausti uz pakauša copē. Taču kaut kad es tiku redzējusi viņu arī ar izlaistiem matiem. Droši vien tas bija kādā no tām retajām reizēm, kad es biju slima, bet mammai bija jāskrien uz darbu lūzt vai plīst. Saimniecei mati bija ļoti plāni, toties ļoti gari. Tikai kāds sprīdis pietrūka, lai būtu līdz zemei. Neatceros, ka būtu redzējusi, kā tos ķemmē vai copē sien. Tik vien atmiņā palicis, kā skats, ka saimniece stāv gaišā naktskreklā, tik garā, ka redz tikai papēžus un plānie sirmie mati klājas pār viņas muguru.
Es sēdēju uz ķeblīša pie plīts. Plītī sprakšķēja pagales, uz plīts lielā katlā kaut kas vārījās. Saimniece tuvāk logam rīkojās ar zarnām. Uz grīdas bija lielas bļodas ar asinīm. Ārā vīrieši ņēmās ap nokauto cūku. Kaut kas vienā brīdī nogāja greizi un saimniece ierāva milzīgu skabargu zem īkšķa naga. "Re!" viņa novaidējās un rādīja man savu strupo īkšķi ar plato nagu, zem kura dziļi, gandrīz līdz pat pamatnei bija ieskrējusi koka skabarga.
Nopirku asinsdesu. Atcerējos Saimnieci.
Mamma stāstīja, ka reiz viņa bija nopirkusi asinsdesu.
Saimniece prasa "Ieva, ko tur nes?"
"Asinsdesu."
"Vai tad to var ēst?"
"Kad sacep un uzlej daudz krējuma, ir garšīgi."
"Ā. Nu, kad sūdam uzlej daudz krējuma, tad arī ir ēdams."
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
