Sep. 5th, 2011 @ 11:25 am (no subject)
Drusku skumji darba dēļ. Hmmmm. Priekšnieks uzdeva uzdevumu, par kuru, manuprāt, viņam pašam tā īsti nav skaidrs, ko viņš no manis grib. Nu, tādās reizēs kā šī tad es daru tā, kā es pati uzskatu par pareizu - prakse līdz šim ir pierādījusi, ka tas ir visdrošākais variants. Varbūt drīz mūs vispār pārcels uz citu vietu strādāt (labākajā gadījumā) vai arī būs jāmeklē jauna darba vieta. Bet es brīnos par to, cik es pati to uztveru mierīgi. Jocīgi. Darbs vienmēr ir bijis mana stiprā pils.
About this Entry
Leave a comment
Permanent Link

Add to Memories
Tell A Friend
From:[info]murx
Date: September 5th, 2011 - 07:30 pm
(Permanent Link)
Man tāda situācija jau vairāk kā gadu kad priekšniekam nav ne mazākās poņas ko un kā es daru un ar ko vispār nodarbojos ...
[User Picture Icon]
From:[info]missalise
Date: September 5th, 2011 - 08:29 pm
(Permanent Link)
Man ar iepriekšējo priekšnieku tā bija - pieslēdzās tikai reizēm, kad gadījās kāds darbs, kas parasti nebija manos pienākumos. A par pārējo - viņš mani netraucēja un es viņu arī ne. :)