| Jun. 6th, 2011 03:33 am labi, viss jau labi. drusku beigas, drusku nogurums un nedaberžami netīras kājas. nervi par vājiem, citādi jau liekas, ka viss jau labi. bija. nu. nē, tik daudz kas nebija labi. bet pašai par sevi- atkal atklājas viss kas jauns. ka leļļu mājās spēlēt ir inčīgi, citādāk nekā būt "svarīgam", vienkārši mazajam gariņam, pūst, elst un kaifot.
citādi. nu nav tā, ka shit happens. visu jau tu izdari pats. liela meitene, ja nezini, ko dari, tad... nu tad pati vien ar savu sirdsapziņu un stulbumu dzīvo. es būšu pēdējā, kas sevi žēlos. pietiek.
es zinu visas savas motivācijas, vienalga, kur viņas apmaldījušās.
es zinu, visas savas kļūdas.
un, šķiet, tā romantika, no sērijas "atkārtot skaistākās no kļūdām"... phe. gribi šitā? tad dzīvo. tad ej no rītiem ar septiņiem maisiem, kas sagrauž rokas, tad negaidi, kad...
tuk-tuk par sevi, un viss.
citādi, bez bezjēdzīgas besīšanās, puikas piemiguši, atstājuši mani ar pinotiņu un jocīgām sajūtām galvā. sēžu un skatos uz vienu bildi. reiņa nieki par "būs tev trīsdesmit gadi, tad...". ai, reini. varbūt tā pat būtu vieglāk un pareizāk,
bet to es sev pagaidām neesmu gatava piedot.
wannabe kailija de bovuāra, kā savulaik tik smuki rakstīja f.b. tikt pāri pašai sev. galvenokārt. Leave a comment    |
