|
|
|
Decembris 22., 2018
09:38
Tātad, varonis turpat: 24.11.2017. Varonis tātad, kamēr es pirku māju Latvijā bija varonīgi aiztesies pie meitas, par ko mani neviens neinformēja. Es pajautāju, par kādu naudu tad aiztesies, vai tik nebūs no mātes aizņēmies (Uz neatdošanu.) Atbilde: Vai tad tam ir kāda nozīme? (Nē, nu tāpat vien apjautājos.) Es biju pie savas meitas un to nenožēloju. (Ko tad piecus gadus nebija apmeklējis, nebija ieinteresēts?) Un arī tu ne jau naudā savu laimi atradīsi. (E? Svēts kļuvis? Vienmēr mantkārīgs bija un knauzerīgs un pēkšņi svēts?) Es sapratu kā jūs tur visus gadus bijāt dzīvojušas un ka tas tagad beidzies. Un tāpēc tu arī kasies pēc visiem pēc kārtas. Un es domāju ka tagad ir pienācis laiks par meitu rūpūties, jo tev tikai mantojums un nauda interesē. ( Nu ja, kad vairs nav jārūpējas, tad sāks rūpēties. Vai cik mēr rūpīgi paliekam, kā mums tēva jūtas pamostas, kad bagāta meita uz paplātes gadās, tā, kā no gaisa. Un vēl māte visu pērk. Tur jau var rūpēties uzgrūžot vienam, otram, trešajam. Foršiņi, ka tik liela ķimene.)
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
